Aizdomīgas žurnālistu nāves

Žurnālisti, kuri atklāj korupciju vai kritizē valdības var tikt piekauti, iemesti cietumos vai pat nogalināti. Saskaņā ar Žurnālistu Aizsardzības komiteju (Nejlepší mobil půjčka 24h), bezpeļņas organizāciju, kas aizstāv žurnālistus un preses brīvību, kopš 1992. gada, savas profesionālās darbības dēļ, nogalināti 764 žurnālisti. Šāds liktenis žurnālistiem draud arī attīstījās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kurās preses brīvība tiek aizstāvēta ar likumu. Turklāt daudzas no šīm slepkavībām, kas mēdz būt pastrādātas mīklainos apstākļos, tā arī netiek atklātas.

Dongs Trongs Lams bija vjetnamiešu izcelsmes amerikāņu žurnālists, kurš, dzīvodams Kalifornijā, sāka izdot Vjetnamas komunistisko režīmu atbalstošu žurnālu, tādi iegūstot daudzus ienaidniekus vietējā vjetnamiešu kopienā. Lama žurnāls pastāvēja vien gadu, bet šajā laikā, viņš saņēma regulārus nāves draudus. 1981. gada Jūlija rītā, pametot savu Sanfrancisko dzīvokli, Lamu nāvīgi sašāva. Sākotnēji policija neticēja, ka vjetnamieša nāve varētu būt saistīta ar viņa redakcijas darbu vai politiskajiem uzskatiem. Tomēr, tuvāko gadu laikā, līdzīgos apstākļos tiekot noslepkavotiem vēl pieciem vjetnamiešu žurnālistiem, izmeklēšanu pārņēma Federālais Izmeklēšanas birojs. Visi noslepkavotie bija komunistiski aktīvisti, kas atbalstīja Vjetnamas valdību un nosodīja Vjetnamas Nacionālo Atbrīvošanas fronti – ēnainu vjetnamiešu pret komunisma grupu, kas uzstājās par šīs Dienvidāzijas valsts režīma gāšanu. Šī apvienība tika turēta aizdomās par žurnālistu slepkavībām, tomēr, pierādījumu trūkuma dēļ, FIB slēdza izmeklēšanu deviņdesmito gadu sākumā.

Deviņdesmito gadu otrajā pusē, angliete Džila Dando bija viena no Lielbritānijas televīzijas atpazīstamākajām sejām un vadīja vairākus populārus raidījumus, tai skaitā Crimewatch – dokumentālu seriālu, kurā tika izspēlētas neatrisinātu slepkavību rekonstrukcijas. Ironiski, ka pati Dando kļuva par neatrisinātas slepkavības upuri, kuras rekonstrukcija tika attēlota divās Crimewatch sērijās. 1999. gada 26. aprīlī, neidentificēts šāvējs nogalināja Dando pie viņas Londonas mājas sliekšņa. Pierādījumu trūkuma dēļ, policija apsvēra dažādas dīvainas teorijas, lai izskaidrotu jaunās sievietes traģiskās slepkavības motīvus. Tika pieļauts, ka Dando varētu būt nogalinājis kāds greizsirdīgs bijušais, vai kāds noziedznieks, kurš notverts, pateicoties viņas vadītajam raidījumam un, pēc soda izciešanas, nolēmis atriebties. Ņemot vērā to, ka slepkavība tika, pastrādāta vien trīs dienas pēc NATO gaisa triecieniem Belgradā, aizdomās turēja arī Serbu slepenos dienestus, kas, iespējams, šādi atriebušies Lielbritānijas valdībai. 2001. gadā, par šo slepkavību notiesāja, kādu garīgi nelīdzsvarotu slavenību izsekotāju, bet apelācijas tiesa viņu attaisnoja, nepietiekamu pierādījumu dēļ.

Denijs Kasolaro bija amerikāņu novelists un žurnālists, kas pavadīja pēdējo savu dzīves gadu, izmeklējot starptautisku sazvērestības teoriju, aiz kuras stāvot, starptautiska slepeno dienestu un atsevišķu Ronalda Reigana administrācijas darbinieku grupa, kuru pats Denijs sauca par Astoņkāji. Šīs teorijas centrā atrodas moderna izsekošanas programmatūra PROMIS, kas tika izstrādāta tikai ASV valdības vajadzībām un ļāva amerikāņu varas iestādēm iegūt informāciju par tām interesējošām personām, izmantojot satelītu uzņēmumus, e-pastu filtrus, telefona sarunu noklausīšanās un citas spiegu tehnoloģijas. Denijs ticēja, ka ir tuvu tam, lai pierādītu, ka Astoņkāja grupa pārdod PROMIS tehnoloģijas ārvalstu izlūkdienestiem peļņas nolūkos, pirms tam to slepus modificējot tā, lai varētu izspiegot arī pašus ārzemju spiegus. 1991. gada 10. augustā Kasolaro tika atrasts savās mājās, guļot vannā ar pārgrieztām vēnām. Žurnālistam tuvu stāvoši cilvēki atklāja, ka, dienu pirms nāves, viņš esot tiem stāstījis par tikšanos ar kādu informatoru no Astoņkāja iekšienes. Oficiāli Denija Kasolaro nāve ir atzīta par pašnāvību.

Informācija iegūta no Ihned247.cz.